uz sākumu

par lapu

darbu galerija

zīda apgleznosana

izstrādājuma kopsana

forums

audums apgleznosanai

kā pasūtīt

kontakti

noderīgi linki

Aukstā batika.

Tā kā man ir vairāk kā 10 gadu pieredze zīda apgleznošanā, nolēmu ar Jums tajā padalīties. Šeit Jūs atradīsiet plašu informāciju par zīda apgleznošanu, par dažādām apgleznošanas tehnikām, par iespējamām kļūdām vai neparedzētiem gadījumiem apgleznošanas procesā un par to, kā tos novērst vai izlabot. Jums būs nepieciešami sekojoši materiāli:

• papīrs, kur uzzīmēt savu ideju;
• dabīgais zīds;
• adata un diegs;
• rāmis, kur iestiept zīdu;
• gaišs zīmulis idejas pārnešanai uz zīda;
• kontūra, kas ierobežo krāsas plūšanu;
• tekstilkrāsas;
• mīkstas otas ar dabiskiem sariem - dažāda izmēra;
• efektsāls (nav obligāti);
• matu fēns (nav obligāti);
• gludeklis.

Ideja. Pirms sākt darbu, pats svarīgākais ir iedeja – tas, ko Jūs vēlaties redzēt galarezultātā. Taču uzreiz gribu brīdināt, ka galarezultāts ļoti bieži atšķiras no iecerētā. Kāpēc? To es pastāstīšu nedaudz vēlāk. Tātad, vispirms ideja! Ideju Jūs varat uzzīmēt uz vienkāršas nelielas papīra lapiņas. Kad secināt, ka tas ir tieši tas, kas Jums vajadzīgs, Jūs šo savu ideju varat pārzīmēt jau uz lielāka papīra – tāda, kas atbilst jūsu topošā mākslas darba reālajiem izmēriem. Ja jums patīk improvizēt, varat arī neko pirms tam nezīmēt, bet pa taisno ķerties klāt zīdam.

Kompozīcijas pamatprincipi. Ir daži kompozīcijas pamatprincipi, ko būtu vēlams ievērot, lai Jūsu veidotais darbs būtu izteiksmīgāks, pievilcīgāks un interesantāks. Pirmais no tiem ir pareizi veidots zīmējums. Mēģiniet zīmējumu veidot tā, lai blakus lielajiem laukumiem atrastos mazāki, lai veidotos tāds kā ritms. Blakus novietoti lieli laukumi izskatās bieži vien diezgan garlaicīgi. Mazāki laukumi šādu zīmējumu atdzīvinās. Kā arī netaisiet visu zīmējumu tikai no sīkiem laukumiem - daudz labāk izskatīsies, ja kaut kur parādīsies arī lielāki laukumi. Nākamais pamatprincips ir krāsu intensitāte. Lai darbs nebūtu vienmuļš, izmantojiet gaišākus un tumšākus toņus. Ja kāda no kompozīcijas daļām ir gaiša, tad blakus centieties ieklāt kādu tumšāku toni, lai veidotos tāds kā akcents Jūsu darbā. Tikai nevajag pārcensties, lai darbs nesanāk pārāk kontrastains. Ja vēlaties, lai darbs kopumā izskatītos gaišs, tad tumšos akcentus ielieciet tikai dažus. Ja vēlaties, lai darbs būtu tumšs, tad ielieciet dažus gaišus akcentus. Akcentus lieciet tajās vietās, kuras vēlaties īpaši izcelt, jo tas piesaistīs skatītāja aci tieši šai vietai visvairāk. Jo kontrastaināks būs akcents, jo pamanāmāks tas būs. Tāpēc akcentus lieciet atkarībā no tā, kuru vietu un cik ļoti vēlaties darbā izcelt. Uz krāsaina darba bieži vien ir grūti saprast, vai tiek ievērots krāsu intensitātes princips. To var pārbaudīt divos veidos. Piemiedziet acis un Jūs redzēsiet vai darbā parādās tumšāki un gaišāki toņi. Vēl Jūs varat darbu nofotografēt ar digitālo fotoaparātu un apskatīt melnbaltajā variantā - tad uzreiz būs redzams, vai darbs ir vienmērīgi pelēks un zīmējums gandrīz pazūd, vai tur ir tumšāki un gaišāki laukumi, kas izceļ zīmējumu. Labs darbs ir tad, ja arī melnbaltajā variantā tas izskatās labi. Nākamais pamatprincips ir krāsas. Vienmēr kombinējiet siltās krāsas ar vēsajām. Arī tad, ja gribat, lai darbs ir veidots siltos toņos, ielieciet kādu vēsāku akcentu. Tādējādi krāsas vairāk izcelsies un darbs izskatīsies labāk. Tāpat arī darbā, kas ir no vēsiem toņiem, ielieciet kaut ko siltāku. Piemēram, ja jūsu darbs pamatā ir zilos toņos, ielieciet kādu nelielu sārtu, oranžu vai dzeltenu akcentu. Darbs nezaudēs savu vēsi zilo nokrāsu, taču kopumā izskatīsies labāk. Atcerieties arī to, ka viena krāsa var būt gan vēsa, gan silta. Piemēram, ir vēsi zaļš un silti zaļš, ir vēsi sarkans un silti sarkans. Tāpēc, ja nevēlaties darbā likt ļoti atšķirīgu kontrastu, tad kombinējiet vienas krāsas siltos un vēsos toņus. Akcentam vislābāk ir izmantot jūsu darba pamattoņa pretkrāsas blakus toņus - šeit kā "špikeri" varat izmantot krāsu apli. Zilam pretkrāsa ir oranžā krāsa, sarkanam zaļā, bet dzeltenam violetā. Blakus toņi ir tie toņi, kas atrodas pa labi vai pa kreisi no krāsas. Varat izmantot šo blakus toņu gaišākas un tumšākas variācijas. Ja ievērosiet šos trīs pamatprincipus, Jūsu darbi vienmēr būs ļoti pievilcīgi. Kompozīcijas veidošanas principi mākslā ir līdzīgi mūzikas sacerēšanai - ritms, notis (augstākas notis mijas ar zemākām), piedziedājums. Ja kāds no šiem komponentiem nebūs, dziesma nebūs baudāma. Ja Jums šī raksta daļa palika neskaidra un teksts liekas nesaprotams, uzdodiet man jautājumus un es labprāt paskaidrošu sīkāk.

krāsu aplis

Zīda sagatavošana. Nākamais solis ir zīda sagatavošana. Atkarībā no ieceres, Jūs varat izvēlēties gan plānāku, gan biezāku zīdu. Varat ņemt arī jau krāsainu zīdu, galvenais, lai tas nav raibs, bet tad būs jārēķinās ar to, ka nevarēsiet atstāt baltus vai ļoti gaišus laukumus. Pirms zīda iestiepšanas rāmī, zīdu būtu vēlams izmazgāt vieglā ziepju ūdenī. Tas ir nepieciešams tāpēc, lai zīdu attīrītu no ražošanas procesā izmantotajām ķimikālijām. Tādējādi zīds kļūs gaisīgāks un krāsa labāk plūdīs. Ja nu Jūs gadījumā to aizmirstat izdarīt, pārāk nesatraucieties, nekas briesmīgs nenotiks. Arī man tā ir gadījies – īpašas problēmas, apgleznojot iepriekš neizmazgātu zīdu, nerodas. Bet tomēr labāk izmazgājiet! Zīdu pirms gleznošanas var arī apstrādāt ar atšķaidītu etiķi - tas palīdzēs labāk nofiksēt krāsas.

Zīda iestiepšana rāmī. Tālāk Jums būs nepieciešams zīdu iestiept rāmī. Vēlams, lai rāmis būtu no koka, taču arī šeit var improvizēt! Pats svarīgākais, lai rāmis ir stabils un neļodzās, kā arī, tam vajadzētu būt lielākam par zīdu. Ir labi, ja jums ir regulējama lieluma rāmis, ko var piemērot dažādiem izmēriem. Katram māksliniekam ir sava metode kā iestiept rāmī zīdu. Citi mākslinieki ņem rāmi, kas ir mazāks par zīdu, tā lai zīda malas varētu vienkārši piespraust ar skavām vai piespraudēm pie rāmja. Man šī metode nepatīk, jo tai ir ļoti būtiski mīnusi. Ja zīds ir saskarsmē ar rāmja malu, tad krāsa, saskaroties ar rāmi, plūdīs pāri kontūrām pa rāmi un sabojās jūsu iecerēto kompozīciju. Vēl viens mīnuss ir tāds, ka spraužot zīdā spraudītes, Jūs varat nejauši pārplēst jau tā trauslos zīda diedziņus. Protams, jūs variet zīdam visapkārt pirms rāmja malas novilkt ierobežojošu kontūru, kas neļaus krāsai saskarties ar rāmi. Viena no populārākām zīda iestiepšanas metodēm ir zīda iešūšana rāmī. Pēc apgleznošanas šuvuma vietas nebūs redzamas un nebūs jāsatraucas, ka audums varētu no rāmja sasmērēties. Zīda iešūšanu rāmī veic sekojoši: pa vidu rāmim ieliek zīda audumu, kas, protams, ir mazāks par rāmi un ar adatu un diegu iešuj to pa vidu rāmim. Atstarpes, ideālā variantā, var būt kādi 3 cm starp dūrieniem. Kad zīds ir iešūts, tas ir stingri jānostiepj – savelciet diegus ap rāmi pēc vajadzības, tā lai audums būtu stingri nospriegots un nenokarātos pa vidu. Es pati daru tā – es koka rāmī saspraužu ik pa 3 cm piespraudes (var arī ik pa 10cm - atkarībā no zīda lieluma) un, šujot rāmī audumu, laižu diegu ap tām, nevis ap rāmi – tādējādi diega patēriņš ir mazāks un nav tik bieži jāver adatā diegs, kā arī pats process ir ātrāks un vieglāk iestiept audumu.

zīda apgleznošana

Šujot uzmanieties, lai šuvuma vietā nepārplīst zīds – tā mēdz gadīties, ja audums ir ļoti plāns un nospriegots, tāpēc centieties adatu durt vismaz centimetru no auduma malas (ja audums nav iepriekš apšūts). Var rāmi iestiept arī jau iepriekš apšūtu audumu, bet tad adatu duriet tieši šuvuma malā, kur audums ir dubults vai trīskāršs - tad nebūs jāsatraucas, ka zīds varētu pārplīst. Vienīgi jāatceras, ka vēlāk, velkot kontūru, apšuvuma malai ir jāpievērš lielāka uzmanība, jo, ja kontūra nebūs pietiekama, tad krāsa plūdīs pāri.

Ja lakats, ko gribat apgleznot ir trīsstūra formā, tad būs jārīkojas šādi: ņemiet kvadrāta formas rāmi un piešujiet abas malas, kas veido 90 grādu leņķi, kā parasti, bet slīpo malu šujiet pie abām palikušajām malām, tā ka veidosies īsāki un garāki diega pārstaipi.

Ja Jums ir vēl kāda ideja, kā šo procesu padarīt vienkāršāku un ātrāku, tad droši to realizējiet!

Idejas pārnešana uz zīda. Kad audums ir iestiepts rāmī, varat ķerties pie idejas pārnešanas no papīra uz zīda. Ja vēlaties improvizēt, varat ideju uz zīda zīmēt uzreiz, bez iepriekšējas zīmēšanas uz papīra, bet tad jums jābūt diezgan precīziem, lai pārāk nesašvīkātu audumu ar zīmuli. Būtu labi, ja, pirms zīmēšanas uz zīda, Jūs uz neliela zīda gabaliņa izmēģinātu zīmuli, vai tas ir nomazgājams, jo man ir gadījies, ka zīmulis pēc gleznošanas vairs nav nomazgājams un spīd cauri gaišākiem laukumiem. Tāpēc izvēlaties gaišu un mīkstu zīmuli, vai speciāli šim nolūkam domātu zīmuli un līnijas velciet ļoti vieglas.

zīda apgleznošana

Ja Jūsu ideja ir uzzīmēta uz papīra, kas atbilst iecerētā darba izmēriem, tad piespraudiet papīru no apakšas pie iestieptā zīda un pārzīmējiet kontūras uz zīda. Drošākie var nepārzīmēt kontūras ar zīmuli, bet vilkt uzreiz ar ierobežojošo kontūru, bet tad ir jāuzmanās, lai kontūra žūstot nepielīp pie papīra. Ja audums ir biezāks un zīmējums slikti spīd cauri, tad paspīdiniet no apakšas gaismu, lai vieglāk saskatīt.

Kontūras uzvilkšana. Tagad seko viens no atbildīgākajiem un bieži vien pat sarežģītākajiem posmiem – kontūras uzvilkšana. Kas ir kontūra? Tas ir īpašs gumijots sastāvs, ko var nopirkt veikalos, kur pārdod tekstilkrāsas. Kontūras mēdz būt dažādās krāsās, taču jāseko līdzi, lai kontūra nav veca, jo tad tā nebūs spējīga aizturēt krāsu. Savos studiju gados mēs kontūras gatavojām paši – noteiktās proporcijās bija jāsajauc gumijas līme ar attīrīto benzīnu (ja var pieciest smaku, der arī parastais, ko lej mašīnās), tādējādi var izveidot tieši tādas konsistences kontūru, kāda ir nepieciešama un galvenais – tā ir svaiga. Jaukšanas proporcijas ir aptuveni 1:1. Ja kontūra ir pārāk bieza, to vēl atjauc ar benzīnu, ja pārāk šķidra un plūstoša, tai pievieno gumijas līmi. Sastāvs labāk sajauksies, ja to sildīs ūdenspeldē, nenovedot līdz vārīšanās temperatūrai. Taču vienmēr ievērojiet ugunsdrošības noteikumus, jo sastāvs ir viegli uzliesmojošs! Sildot sastāvu, tam vēl var pievienot sasmalcinātu parafīnu (aptuveni vienu desmito daļu no sastāva daudzuma). Pievienojot sastāvam krāsas pigmentu, Jūs iegūsiet sev vēlamo kontūras toni, bet varat to arī atstāt caurspīdīgu. Kā krāsas pigmentu var izmantot attaukotu eļļas krāsu vai biezās tekstilkrāsas (šeit nederēs visas veikalos nopērkamās, tāpēc vispirms pamēģiniet to iejaukt nelielā sastāva daudzumā). Paša taisīto kontūru iepilda plastmasas pudelītē, kam ir uzskrūvējams smalks galiņš (ar aptuveni 0.5mm lielu atvērumu). Sastāvu vēlams izmantot ne ātrāk kā pēc diennakts. Neatkarīgi no tā vai Jūs izmantojat veikalā pirktu kontūru, vai paša taisītu, kontūra ir jāvelk uz auduma ļoti uzmanīgi, neatstājot kaut kur pa vidu pārrāvumus, jo šajās vietās plūdīs cauri krāsa – izņēmums, protams, ir tad, ja jūs speciāli atstājat šādus pārrāvumus kontūrā, lai panāktu plūstošas krāsas efektus. Ja Jums nav pieredzes kontūras uzklāšanā, tad vispirms patrenējieties uz atsevišķa auduma, kā arī kompozīciju veidojiet tādu, lai nebūtu jāvelk garas un nepārtrauktas līnijas. Kad līnijas ir uzvilktas, ļaujiet tām kārtīgi nožūt!

zīda apgleznošana

Tā kā man ir gadījies strādāt arī ar nekvalitatīvām vai vecām kontūrām, tad es pirms gleznošanas vienmēr pārbaudu uzvilktās kontūras, lai izvairītos no nepatīkamām situācijām gleznošanas procesā. To dara tā: ar otu iepludiniet laukumā tīru ūdeni, ja ūdens ieplūst blakus laukumā, neskatoties uz to, ka ir uzvilkta kontūra, tas nozīmē, ka kontūra ir uzvilkta pārāk smalka, vai tā ir nekvalitatīva. To var labot, uzvelkot uz esošās kontūras vēl vienu kontūru.

Gleznošana ar krāsām. Beidzot ir pienācis procesa pats interesantākais brīdis: Jūs varat sākt gleznot! Gleznošana uz zīda līdzinās gleznošanai ar akvareli uz papīra, taču uz zīda tekstilkrāsa plūst daudz brīvāk. Gleznojot tas vienmēr ir jāņem vērā. Lielākiem laukumiem būs nepieciešama lielāka ota, bet maziem labāk ņemt smalku otiņu ar smailu galu. Otām vajadzētu būt no mīksta un dabīga materiāla, kas labi iesūc šķidrumu - gan tāpēc, lai varētu paņemt vienlaicīgi vairāk krāsas, gan tāpēc, lai varētu no auduma vieglāk noņemt lieko krāsu, lai tā nesāk tecēt. Veikalos ir nopērkamas divu veidu tekstilkrāsas auduma apgleznošanai - biezas un šķidras. Biezās krāsas ir paredzētas klāšanai bez kontūras, taču tās audumu padara stīvu un cietu, tāpēc labāk šādas krāsas izmantot tikai dekoratīviem nolūkiem vai biezākam audumam. Biezās krāsas ir iespējams atšķaidīt ar ūdeni un gleznot tāpat kā ar šķidrajām krāsām, taču klājums sanāk diezgan nevienmērīgs un šāds variants ne visai labi derēs klājot lielus laukumus. Maziem laukumiem tas derēs. Zīdam piemērotākas ir šķidrās tekstilkrāsas, jo pēc to uzklāšanas zīds nezaudē savas īpašības, tas paliek maigs un spīdīgs. Arī šķidrās krāsas var atjaukt ar ūdeni un jaukt savā starpā, lai iegūtu vēlamo toni un krāsas intensitāti. Ja uzklātais tonis pēc nožūšanas ir par gaišu, Jūs variet klāt krāsu uz tā paša laukuma vēlreiz, taču, jo biežāk klāsiet krāsu uz viena un tā paša laukuma, jo cietāks un nespīdīgāks šajā vietā paliks audums un klājums ar katru reizi būs nevienmērīgāks. Krāsu neklājiet tieši pie kontūras, bet nedaudz nostāk no tās, jo liekās krāsas sakrāšanās pie kontūras var veicināt tās plūšanu pāri kontūrai. Vienmēr noņemiet lieko krāsu no auduma! Gleznot var gan uz slapja, gan uz sausa zīda. Uz slapja zīda krāsa nebūs vienmērīga, bet tā plūdīs ļoti maigi - līdzīgi kā ar akvareli uz slapja papīra.

Ir ļoti daudz veidu, kā panākt, lai krāsas laukumus padarītu interesantākus un tie nebūtu vienmērīgi un bieži vien garlaicīgi. Šeit es uzskaitīšu un aprakstīšu tikai dažus no tiem:

Dažādu krāsu sapludināšana. Lai lielāku laukumu padarītu interesantāku, pamēģiniet tajā klāt divas dažādas krāsas un ļaujiet tām brīvi saplūst. Piemēram, vienā laukuma galā ieklājiet siltāku toni, bet otrā galā vēsāku, tādējādi laukumā veidosies pāreja no siltāka uz vēsāku toni.

Ūdens iepludināšana krāsā. Lai izveidotu pāreju no tumšāka toņa uz gaišu, Jūs varat pretī krāsai iepludināt tīru ūdeni - ūdens ar krāsu saplūdīs kopā un veidos pāreju. Vēl var ūdeni iepludināt jau tikko uzklātā un vēl nenožuvušā laukumā - ūdens krāsu atspiedīs atpakaļ un veidos interesantus pleķīšus ar gaišu vidu.

Krāsas pilienu uzšļakstīšana. Laukumu var padarīt raibāku, ja tajā iešļakstina citu krāsu - to var darīt gan uz nožuvuša, gan uz vēl mitra laukuma. Varat iešļakstīt līdzīgu krāsu, gan arī pavisam citādu krāsu, lai veidotu košāku akcentu. Uz sausa laukuma uzšļakstīti pleķīši būs izteiktāki, uz mitra laukuma tie vairāk saplūdīs ar pamatkrāsu. Šļakstot jāuzmanās, lai krāsa nenošļakstās tur, kur tā nebūtu vēlama. Šī metode ir noderīga arī tad, ja jums nejauši kādā laukumā ir nopilējusi krāsa un Jūs to vēlaties kaut kā apslēpt.

Ūdens uzšļakstīšana. Ūdeni šļaksta līdzīgi kā krāsu, bet tas ir jādara uz vēl nenožuvuša laukuma. Ūdens šļakatas veidos gaišākus pleķīšus krāsas laukumā un rezultātā izskatīsies ļoti interesanti. Ūdens vietā var izmantot spirtu vai degvīnu - spirts izgaro ātrāk par ūdeni un efekts ir nedaudz savādāks.

Efektsāls izmantošana. Efektsāli var iegādāties turpat kur tekstilkrāsas. Efektsāls ir ļoti populārs veids, kā atdzīvināt garlaicīgus laukumus. Efektsāli ber uz mitra laukuma. Rezultāts parasti ir neprognozējams, jo tas ir atkarīgs no auduma mitruma pakāpes un uzbērtā sāls daudzuma. Efektsāls iesūc sevī krāsu, padarot laukumu raibu. Kad laukums ir nožuvis, efektsāli noņem nost. Jūs varat jau vienreiz izmantotu sāli izmantot vēlreiz. Tā kā sāls no iepriekšējās reizes sevī ir iesūkusi kādu no krāsām, uzberot to uz cita slapja laukuma, sāls izdos daļu no šīs krāsas uz āru un ap sīkajiem pleķīšiem veidosies sīki citas krāsas laukumiņi - rezultāts parasti ir ļoti interesants. Efektsāls vietā var izmantot arī parasto sāli - efekts ir līdzīgs.

Gleznošana bez kontūras. Uz zīda var gleznot arī bez ierobežojošās kontūras. Lai ierobežotu krāsas plūšanu, audums iepriekš ir jāapstrādā. Visizplatītākais veids ir auduma pārklāšana ar sāls šķīdumu. Tādējādi krāsas plūšana būs ļoti minimāla, bet arī krāsa vairs neklāsies gludi, līdz ar to varētu būt problēmas ar lielākiem laukumiem. Taču zīda gleznām šis variants ir visai piemērots. Vēl audumu var pārklāt ar ūdenī izšķīdinātu kartupeļu cieti. Šo veidu var izmantot tikai zīda gleznām, jo ciete padara audumu cietu kā papīrs un gleznošana uz šādi apstrādāta zīda līdzinās drīzāk gleznošanai uz kartona nekā zīda.

Kontūras izmantošana. Arī uz jau nokrāsotiem laukumiem Jūs varat izmantot kontūru. Varat zīmēt dažādas figūras, pleķīšus, papildus kontūras, varat rakstīt ar kontūru, akcentēt atsevišķas vietas.

Matu fēna izmantošana. Matu fēns ļoti labi noder, ja vēlaties ātri nožāvēt kādu laukumu vai apstādināt krāsas plūšanu.

Jūs variet eksperimentēt un meklēt jaunus vai tikai sev raksturīgus veidus, kā krāsas laukumu padarīt interesantāku!

Kļūdu izlabošana. Kļūdas un neparedzēti gadījumi var gadīties vienmēr, arī pieredzējušiem māksliniekiem, tāpēc būtu labi zināt, kā to novērst. Ja Jums nejauši noplūst krāsa blakus laukumā, tad vajadzētu rīkoties ļoti ātri. Jūs varat mēģināt noplūdušo krāsu apstādināt ar fēna palīdzību, jo izžuvusi krāsa vairs neplūdīs. Vēl Jūs varat mēģināt neitralizēt noplūdušo krāsu ar tīra ūdens palīdzību - ātri klājiet uz noplūdušās krāsas lielu daudzumu tīra ūdens. Noklājiet visu laukumu ar ūdeni, lai krāsa turpinātu brīvi plūst un žūstot neveidotu kontūru. Tad noņemiet lieko ūdeni kopā ar krāsu no auduma. Neliels krāsas daudzums tomēr paliks. Vēl var ļaut "nepaklausīgajai" krāsai palikt uz auduma un, kamēr tā vēl nav nožuvusi, pretī tai ieklāt citu krāsu, lai tās saplūst kopā un veido interesantu krāsu pāreju. Ja nu gadījumā noplūdusī krāsa ir paspējusi jau nožūt un nepatīkami "krīt acīs", Jūs varat šo krāsa pleķi skaisti izdekorēt un tādējādi izcelt, vai blakus uztaisīt vairākus šādus pleķīšus - defektu padarīt par efektu. Nevienam pat prātā neienāks, ka tur ir notikusi kāda kļūme. Pateicoties dažādām kļūmītēm gleznošanas procesā, man ir izdevies vairākus darbus padarīt daudz interesantākus un rezultāts pat ir labāks par iecerēto.

Darba nobeigšana. Kad Jums šķiet, ka gleznošana ir pabeigta, variet audumu beidzot izņemt no rāmja. Nesatraucieties, ja tas jums šķitīs stīvs un nemaz vairs neatgādinās maigo zīda struktūru. Pēc pēdējās apstrādes  zīds atkal kļūs maigs un patīkams. Kad zīds ir izņemts no rāmja, tas ir jāgludina, lai nofiksētu krāsu un tā vairs nemazgātos nost no auduma. Ja nu Jums gadījumā iegūtais rezultāts šķiet galīgi nepieņemams, Jūs variet krāsu no auduma izmazgāt, bet tad nekādā gadījumā nedrīkst audumu pirms tam gludināt. Audums jāgludina ar zīdam paredzēto gludināšanas režīmu un vēlams no kreisās puses, lai gumijotā kontūra neliptu pie gludekļa. Gludiniet ļoti rūpīgi, lai krāsa kārtīgi nofiksētos. Gludinot var izmantot tvaiku. Kad Jūsu mākslas darbs ir kārtīgi izgludināts, tas ir jāizmazgā, lai atbrīvotu audumu no liekajām krāsas daļiņām un tas atkal kļūtu mīksts un patīkams. Mazgājiet ar rokām un vēsākā, bet ne aukstā ūdenī! Ūdenim jāpievieno ziepes vai zīdam paredzēts mazgāšanas līdzeklis un etiķis - labākai krāsu fiksācijai. Uz krāsu pudelītēm par etiķa pievienošanu neraksta, bet no personīgās pieredzes zinu, ka labāk tomēr etiķi pievienot nekā nepievienot - lai arī cik noturīgas skaitītos krāsas, etiķis tām palīdzēs labāk nofiksēties un krāsas arī valkājot būs noturīgākas pret auduma berzi. Ja esat kārtīgi pirms mazgāšanas nofiksējuši ar gludekli krāsu, tad mazgājot tai nevajadzētu nākt nost - ļoti minimāla krāsas atdalīšanās no auduma ir normāla parādība un par to nevajadzētu satraukties. Mazgājot nevajag zīdu berzt, bet maigi spaidīt. Kad audums ir izmazgāts un izskalots, to var uzreiz jau gludināt, negaidot, kad tas izžūs.

Es ieteiktu krāsas (arī tās, kas ir paredzētas fiksēt ar gludekli) pēc apgleznošanas nofiksēt ar tvaicēšanas metodi, nevis gludekli. Ar gludekli ir vienkāršāk, bet ar tvaicēšanu krāsas labāk nofiksējas. Es parasti daru tā: noņemu zīdu no rāmja un nedaudz pārgludinu ar gludekli. Tad es zīdu sarullēju nelielā rullītī un ierullēju parastā dārzeņu tvaicējamā katla sietā un tvaicēju kādu pus stundu. Zīdu nevajag locīt, bet rullēt, lai nepaliek locījuma vietas. Tvaicējot jāpaseko līdzi arī tam, lai no vāciņa ūdens netecētu pa taisno virsū zīdam, bet smuki notek gar maliņu.

Vēl krāsas pēc gleznošanas var nofiksēt cepeškrāsnī vai mikroviļņu krāsnī.

Neuztveriet visus manus norādījumus kā obligātus, jo šeit es dalos ar savu pieredzi zīda apgleznošanā. Katram var būt savi veidi un savas metodes, kā apgleznot zīdu. Ar laiku Jūs iemanīsieties izmantot tās metodes, kas Jums šķitīs ērtākas un pareizākas. Neierobežojiet sevi ar to, ko raksta grāmatās, mēģiniet kaut ko jaunu, eksperimentējiet. Lai Jums veicas radošajā procesā!

Karstā batika.

Apgleznojot audumu ar karstās batikas metodi, zīmējuma kontūras un atsevisķi laukumi tiek pārklāti ar karstu kontūru - no tā arī radies nosaukums "karstā batika". Auduma pārklāsana ar ierobezojoso sastāvu ir tikai īslaicīgs palīgprocess - pēc darba pabeigsanas sastāvs no auduma tiek noņemts.

Ierobezojosais sastāvs.

Sastāva pamatā ir parafīns, taču vienu pasu to nevar lietot, jo pēc nozūsanas tas kļūst ciets un plaisā. Kā otra sastāvdaļa ir mākslīgais vai dabīgais bisu vasks (labāk dabīgais), kā arī vazelīns. To proporcijas var būt dazādas, tāpēc katram pasam ir jāizvēlas sev piemērotākais variants.

Sastāvdaļas gramos:

Visas sastāvdaļas tiek sasmalcinātas un izkausētas metāliskā traukā uz uguns. Tā kā vasks un parafīns ir viegli uzliesmojosas vielas, tad noteikti nevajag aizmirst par ugunsdrosību! Parafīna tvaiki ir kaitīgi veselībai, tāpēc auduma apgleznosanu ar sādu sastāvu vajag veikt labi vēdināmā telpā, kā arī jāuzmanās, lai sastāvā neiekļūtu ūdens.

Instrumenti.

Ir dazādi speciāli instrumenti paredzēti karstai batikai, taču var izlīdzēties arī ar pasa gatavotiem instrumentiem. Piemēram, taisnas līnijas var klāt ar sakarsētu neasu nazi, kam pārklāts audums - ja līnija sanāk nelīdzena, tad nazis ir pārāk karsts. Var izmantot stikla caurulītes ar 0,2-0,3 mm lielu atvērumu sastāva klāsanai uz auduma. Lai arī kādus prieksmetus jūs izmantotu sastāva uzklāsanai, jāatceras, ka sastāvam visu laiku ir jābūt karstam, līdz ar to jānodrosina nepārtraukta un vienmērīga sastāva karsēsana.

Apgleznosanas veidi.

Ir trīs karstās batikas apgleznosanas veidi - vienkārsā batika (ar vienu klājumu), sarezģītā batika (divi vai vairāk klājumi) un darbs ar laukumiem.

Vienkārsā batika.

Uz auduma, kas iestiepts rāmi tiek uzklāts zīmējums ar karsto sastāvu. Pēc atdzisanas un sacietēsanas audumu ar otu pārklāj ar krāsu, vai izņem no rāmja un iemērc krāsā. Krāsas pilienus, kas sakrājas uz kontūras ir jānoņem ar tīru lupatiņu. Pēc krāsas nozūsanas krāsu laukums pārklāj ar sastāvu. Tad audumu liek starp avīzēm vai citu papīru, kas labi uzsūc mitrumu un gludina ar gludekli. Papīru jāmaina tik biezi, kamēr tas vairs gludinot neko neuzsūc no auduma. Rezultātā veidojas gaiss zīmējums uz tumsāka fona. No sastāva uz auduma var atbrīvoties arī tā: kad audums ir nozuvis, to ievieto saldētavā, lai sastāvs pilnībā sacietē un kļūst trausls, tad audumu izņem no saldētavas un sastāvu salauz un nodauza no auduma, pārējo noņem ar gludekli caur avīzēm.

Sarezģītā batika.

Sarezģītā batika tiek veidota līdzīgi kā vienkārsā, taču darbs notiek vairākos slāņos un rezultāts ir ļoti interesants. Sākumā uzklāj ar sastāvu zīmējumu, kad sastāvs nozuvis, tad tuksajos laukumos klāj gaisu krāsu. Kad krāsa nozūst, tad klāj ar kontūru zīmējumu tajos laukumos, kur ir gaisā krāsa. Pēc kontūras nozūsanas atkal klāj pāri visam krāsu, bet jau nedaudz tumsāku. Pēc tam atkal klāj kontūru tajos laukumos, kurus vairs negrib tumsākus. Sādu pārklāsanu vēlam darīt ne vairāk par 4 reizēm. Rezultātā tie laukumi, kas būs pirmie pārklāti ar sastāvu, būs gaisāki, bet pēdējie tumsāki. Pēc darba pabeigsanas visi tie laukumi, kuros ir tikai krāsa, jāpārklāj ar sastāvu, lai viss darbs būtu ar to nosegts. Sastāvu noņem tāpat kā darbā ar vienkārsās batikas metodi.

Darbs ar laukumiem.

Ar so metodi var veidot sarezģītas un daudzkrāsainas kompozīcijas. Darba princips ir tāds pats kā strādājot ar vienkārso vai sarezģīto metodi, taču tā vietā lai veidotu pakāpeniskus pārklājumus visam audumam, tiek klāti dazādu krāsu laukumi. Darbs notiek ar katru so laukumu atsevisķi - atbilstosi jūsu zīmējumam. Vispirms laukumā ierobezo zīmējuma gaisākās vietas, tad klāj pāri krāsu. Pēc nozūsanas ierobezo nākamo vietu, ko negrib vairs padarīt tumsāku. Katru laukumu pārklāj maksimāli 4 reizes (tāpat kā sarezģītajā batikā). Pasās beigās visus tos laukumus, kur nav sastāvs ieklāj jums vajadzīgo tumso krāsu un pēc nozūsanas pārklāj ar sastāvu. Rezultātā sanāk darbs ar gaisu zīmējumu (piemēram, ziedi) uz tumsa fona. Sastāvu no auduma noņem tāpat kā darbā ar sarezģīto un vienkārso batiku.

Strādājot karstās batikas tehnikā, vienmēr jāatceras, ka sastāvu drīkst klāt tikai uz sausa auduma. Sastāvam ir jābūt tik karstam, lai tas pilnībā iesūktos audumā.

Ļoti interesants efekts veidojas, ja pēc darba pabeigsanas (kad vēl nav noņemts sastāvs no auduma) audumu uzmanīgi izņem no rāmja un ar rokām izveido sastāvā dazāda lieluma plaisas. Pēc tam audumu atkal iestiepj rāmī un ar lielu otu klāj pāri tumsu krāsu - krāsa iekļūst plaisās un veido smalku zīmējumu, kas īpasi labi izskatās uz gaisākiem laukumiem. Jāseko līdzi, lai krāsa iekļūtu tikai plaisās, nevis uz sastāva. Lieko krāsu, kas sakrājas uz sastāva, noņem ar lupatiņu.

Līdzīgu efektu var panākt ar adatiņu. Sajā gadījumā audums nebūs jāizņem no rāmja un zīmējumu ar adatiņu uzmanīgi (nesabojājot audumu) ievelk sastāvā. Pēc tam plaisiņās ar otu ieklāj krāsu.

Pēc sastāva pilnīgas noņemsanas no auduma, tas ir jātvaicē tvaicējamā katlā, lai nofiksētu krāsu. Ja audumu vēlāk nav paredzēts mazgāt, tad tvaicēsana nav obligāta. Tvaicēsana notiek sādi: audumu sarullē caurulītē un tad so caurulīti ievieto vai ierullē (tādā kā gliemezītī) tvaicējamā katla sietā uzliek vāku un tvaicē apmēram 30-60min. Es to daru parastā dārzeņu tvaicējamā katlā.

Raksta autore: Inese Ēķe

e-pasts: inese.eke@gmail.com