Zīda apgleznošanas pamati:

Šeit Jūs atradīsiet plašu informāciju par zīda apgleznošanu, par dažādām apgleznošanas tehnikām, par iespējamām kļūdām vai neparedzētiem gadījumiem apgleznošanas procesā un par to, kā tos novērst vai izlabot.

Ideja. Pirms sākt darbu, pats svarīgākais ir iedeja – tas, ko Jūs vēlaties redzēt galarezultātā. Taču uzreiz gribu brīdināt, ka galarezultāts ļoti bieži atšķiras no iecerētā. Kāpēc? To es pastāstīšu nedaudz vēlāk. Tātad, vispirms ideja! Ideju Jūs varat uzzīmēt uz vienkāršas nelielas papīra lapiņas. Kad secināt, ka tas ir tieši tas, kas Jums vajadzīgs, Jūs šo savu ideju varat pārzīmēt jau uz lielāka papīra – tāda, kas atbilst jūsu topošā mākslas darba reālajiem izmēriem. Ja jums patīk improvizēt, varat arī neko pirms tam nezīmēt, bet pa taisno ķerties klāt zīdam.

Kompozīcijas pamatprincipi. Ir daži kompozīcijas pamatprincipi, ko būtu vēlams ievērot, lai Jūsu veidotais darbs būtu izteiksmīgāks, pievilcīgāks un interesantāks. Pirmais no tiem ir pareizi veidots zīmējums. Mēģiniet zīmējumu veidot tā, lai blakus lielajiem laukumiem atrastos mazāki, lai veidotos tāds kā ritms. Blakus novietoti lieli laukumi izskatās bieži vien diezgan garlaicīgi. Mazāki laukumi šādu zīmējumu atdzīvinās. Kā arī netaisiet visu zīmējumu tikai no sīkiem laukumiem - daudz labāk izskatīsies, ja kaut kur parādīsies arī lielāki laukumi. Nākamais pamatprincips ir krāsu intensitāte. Lai darbs nebūtu vienmuļš, izmantojiet gaišākus un tumšākus toņus. Ja kāda no kompozīcijas daļām ir gaiša, tad blakus centieties ieklāt kādu tumšāku toni, lai veidotos tāds kā akcents Jūsu darbā. Tikai nevajag pārcensties, lai darbs nesanāk pārāk kontrastains. Ja vēlaties, lai darbs kopumā izskatītos gaišs, tad tumšos akcentus ielieciet tikai dažus. Ja vēlaties, lai darbs būtu tumšs, tad ielieciet dažus gaišus akcentus. Akcentus lieciet tajās vietās, kuras vēlaties īpaši izcelt, jo tas piesaistīs skatītāja aci tieši šai vietai visvairāk. Jo kontrastaināks būs akcents, jo pamanāmāks tas būs. Tāpēc akcentus lieciet atkarībā no tā, kuru vietu un cik ļoti vēlaties darbā izcelt. Uz krāsaina darba bieži vien ir grūti saprast, vai tiek ievērots krāsu intensitātes princips. To var pārbaudīt divos veidos. Piemiedziet acis un Jūs redzēsiet vai darbā parādās tumšāki un gaišāki toņi. Vēl Jūs varat darbu nofotografēt ar digitālo fotoaparātu un apskatīt melnbaltajā variantā - tad uzreiz būs redzams, vai darbs ir vienmērīgi pelēks un zīmējums gandrīz pazūd, vai tur ir tumšāki un gaišāki laukumi, kas izceļ zīmējumu. Labs darbs ir tad, ja arī melnbaltajā variantā tas izskatās labi. Nākamais pamatprincips ir krāsas. Vienmēr kombinējiet siltās krāsas ar vēsajām. Arī tad, ja gribat, lai darbs ir veidots siltos toņos, ielieciet kādu vēsāku akcentu. Tādējādi krāsas vairāk izcelsies un darbs izskatīsies labāk. Tāpat arī darbā, kas ir no vēsiem toņiem, ielieciet kaut ko siltāku. Piemēram, ja jūsu darbs pamatā ir zilos toņos, ielieciet kādu nelielu sārtu, oranžu vai dzeltenu akcentu. Darbs nezaudēs savu vēsi zilo nokrāsu, taču kopumā izskatīsies labāk. Atcerieties arī to, ka viena krāsa var būt gan vēsa, gan silta. Piemēram, ir vēsi zaļš un silti zaļš, ir vēsi sarkans un silti sarkans. Tāpēc, ja nevēlaties darbā likt ļoti atšķirīgu kontrastu, tad kombinējiet vienas krāsas siltos un vēsos toņus. Akcentam vislābāk ir izmantot jūsu darba pamattoņa pretkrāsas blakus toņus - šeit kā "špikeri" varat izmantot krāsu apli. Zilam pretkrāsa ir oranžā krāsa, sarkanam zaļā, bet dzeltenam violetā. Blakus toņi ir tie toņi, kas atrodas pa labi vai pa kreisi no krāsas. Varat izmantot šo blakus toņu gaišākas un tumšākas variācijas. Ja ievērosiet šos trīs pamatprincipus, Jūsu darbi vienmēr būs ļoti pievilcīgi. Kompozīcijas veidošanas principi mākslā ir līdzīgi mūzikas sacerēšanai - ritms, notis (augstākas notis mijas ar zemākām), piedziedājums. Ja kāds no šiem komponentiem nebūs, dziesma nebūs baudāma. Ja Jums šī raksta daļa palika neskaidra un teksts liekas nesaprotams, uzdodiet man jautājumus un es labprāt paskaidrošu sīkāk.

krāsu aplis

Zīda sagatavošana. Nākamais solis ir zīda sagatavošana. Atkarībā no ieceres, Jūs varat izvēlēties gan plānāku, gan biezāku zīdu. Varat ņemt arī jau krāsainu zīdu, galvenais, lai tas nav raibs, bet tad būs jārēķinās ar to, ka nevarēsiet atstāt baltus vai ļoti gaišus laukumus. Pirms zīda iestiepšanas rāmī, zīdu būtu vēlams izmazgāt vieglā ziepju ūdenī. Tas ir nepieciešams tāpēc, lai zīdu attīrītu no ražošanas procesā izmantotajām ķimikālijām. Tādējādi zīds kļūs gaisīgāks un krāsa labāk plūdīs. Ja nu Jūs gadījumā to aizmirstat izdarīt, pārāk nesatraucieties, nekas briesmīgs nenotiks. Arī man tā ir gadījies – īpašas problēmas, apgleznojot iepriekš neizmazgātu zīdu, nerodas.

Zīda iestiepšana rāmī. Tālāk Jums būs nepieciešams zīdu iestiept rāmī. Vēlams, lai rāmis būtu no koka, taču arī šeit var improvizēt! Pats svarīgākais, lai rāmis ir stabils un neļodzās, kā arī, tam vajadzētu būt lielākam par zīdu. Ir labi, ja jums ir regulējama lieluma rāmis, ko var piemērot dažādiem izmēriem. Katram māksliniekam ir sava metode kā iestiept rāmī zīdu. Citi mākslinieki ņem rāmi, kas ir mazāks par zīdu, tā lai zīda malas varētu vienkārši piespraust ar skavām vai piespraudēm pie rāmja. Man šī metode nepatīk, jo tai ir ļoti būtiski mīnusi. Ja zīds ir saskarsmē ar rāmja malu, tad krāsa, saskaroties ar rāmi, plūdīs pāri kontūrām pa rāmi un sabojās jūsu iecerēto kompozīciju. Vēl viens mīnuss ir tāds, ka spraužot zīdā spraudītes, Jūs varat nejauši pārplēst jau tā trauslos zīda diedziņus. Protams, jūs variet zīdam visapkārt pirms rāmja malas novilkt ierobežojošu kontūru, kas neļaus krāsai saskarties ar rāmi. Viena no populārākām zīda iestiepšanas metodēm ir zīda iešūšana rāmī. Pēc apgleznošanas šuvuma vietas nebūs redzamas un nebūs jāsatraucas, ka audums varētu no rāmja sasmērēties. Zīda iešūšanu rāmī veic sekojoši: pa vidu rāmim ieliek zīda audumu, kas, protams, ir mazāks par rāmi un ar adatu un diegu iešuj to pa vidu rāmim. Atstarpes, var būt kādi 5-10 cm starp dūrieniem. Kad zīds ir iešūts, tas ir stingri jānostiepj – savelciet diegus ap rāmi pēc vajadzības, tā lai audums būtu stingri nospriegots un nenokarātos pa vidu. Es pati daru tā – es koka rāmī saspraužu ik pa 5-10 cm saspraudes (atkarībā no zīda lieluma) un, šujot rāmī audumu, laižu diegu ap tām, nevis ap rāmi – tādējādi diega patēriņš ir mazāks un nav tik bieži jāver adatā diegs, kā arī pats process ir ātrāks un vieglāk iestiept audumu.

zīda apgleznošana

Šujot uzmanieties, lai šuvuma vietā nepārplīst zīds – tā mēdz gadīties, ja audums ir ļoti plāns un nospriegots, tāpēc centieties adatu durt vismaz centimetru no auduma malas (ja audums nav iepriekš apšūts). Var rāmi iestiept arī jau iepriekš apšūtu audumu, bet tad adatu duriet tieši šuvuma malā, kur audums ir dubults vai trīskāršs - tad nebūs jāsatraucas, ka zīds varētu pārplīst. Vienīgi jāatceras, ka vēlāk, velkot kontūru, apšuvuma malai ir jāpievērš lielāka uzmanība, jo, ja kontūra nebūs pietiekama, tad krāsa plūdīs pāri.

Ja lakats, ko gribat apgleznot ir trīsstūra formā, tad būs jārīkojas šādi: ņemiet kvadrāta formas rāmi un piešujiet abas malas, kas veido 90 grādu leņķi, kā parasti, bet slīpo malu šujiet pie abām palikušajām malām, tā ka veidosies īsāki un garāki diega pārstaipi.

Ja Jums ir vēl kāda ideja, kā šo procesu padarīt vienkāršāku un ātrāku, tad droši to realizējiet!

Idejas pārnešana uz zīda. Kad audums ir iestiepts rāmī, varat ķerties pie idejas pārnešanas no papīra uz zīda. Ja vēlaties improvizēt, varat ideju uz zīda zīmēt uzreiz, bez iepriekšējas zīmēšanas uz papīra, bet tad jums jābūt diezgan precīziem, lai pārāk nesašvīkātu audumu ar zīmuli. Būtu labi, ja, pirms zīmēšanas uz zīda, Jūs uz neliela zīda gabaliņa izmēģinātu zīmuli, vai tas ir nomazgājams, jo man ir gadījies, ka zīmulis pēc gleznošanas vairs nav nomazgājams un spīd cauri gaišākiem laukumiem. Tāpēc izvēlaties gaišu un mīkstu zīmuli, vai speciāli šim nolūkam domātu zīmuli un līnijas velciet ļoti vieglas.

zīda apgleznošana

Ja Jūsu ideja ir uzzīmēta uz papīra, kas atbilst iecerētā darba izmēriem, tad piespraudiet papīru no apakšas pie iestieptā zīda un pārzīmējiet kontūras uz zīda. Drošākie var nepārzīmēt kontūras ar zīmuli, bet vilkt uzreiz ar ierobežojošo kontūru, bet tad ir jāuzmanās, lai kontūra žūstot nepielīp pie papīra. Ja audums ir biezāks un zīmējums slikti spīd cauri, tad paspīdiniet no apakšas gaismu, lai vieglāk saskatīt.

Raksta autore: Inese Ēķe

Materiālu ir aizliegts kopēt bez autora atļaujas

Aukstā batika >>

Karstā batika >>