Biežāk uzdotie jautājumi par zīda apgleznošanu:

Šeit es apkopošu biežāk uzdotos jautājumus saistībā ar zīda apgleznošanu. Ceru, ka arī Jūs atradīsiet atbildes uz sev aktuāliem jautājumiem. Ja nē, tad labprāt uz tiem atbildēšu. Savus jautājumus Jūs variet sūtīt šeit >>

Inese Ēķe

Vai apgleznošanai der tikai zīds vai var gleznot arī uz sintētikas?

Apgleznošanai der tikai dabīgais zīds vai plāna kokvilna, taču priekš vienkāršas patrenēšanās var izmantot arī sintētiku, jo tad nav svarīga krāsu noturība. Uz sintētikas krāsas ir ļoti nenoturīgas un pie pirmās mazgāšanas reizes tās izmazgāsies.

Cik lielam ir jābūt rāmim zīda iestiepšanai?

Rāmim ir jābūt tikai nedaudz lielākam par apgleznojamo materiālu - aptuveni 5cm uz katru pusi. Tāpēc vēlams, lai būtu pieejami dažāda izmēra rāmji vai vismaz regulējams rāmis.

Kur dabūt rāmi priekš zīda apgleznošanas?

Mākslas piederumu veikalos var iegādāties regulējamus rāmīšus, taču man labāk patīk paštaisīti dažāda izmēra koka rāmīši. Es būvmateriālu veikalā nopērku parastas koka latiņas (apm.5x2cm apkārtmērā), sazāģēju vajadzīgā garumā un saskrūvēju stūros ar metāla leņķīšiem (tādus arī var nopirkt būvmateriālu veikalā). Šādu vienkāršu rāmi var izgatavot pat bez vīrieša palīdzības:) Man ir kādi 3 dažāda izmēra rāmīši mazajām, vidējām un lielajām šallēm vai glezniņām. Ja vajag citu izmēru, tad atskrūvēju vaļā un saskrūvēju atkal kopā ar vajadzīgā garuma latiņu.

Mani mācīja audumu piestiprināt ar piespraustu lentīti, un tādā gadījumā - lentīte aprij krāsu un audums iznāk ar plankumu stiprinājuma vietā. Kā no tā izvairīties?

Lai izvairītos no auduma sasmērēšanās, es izmantoju auduma iešūšanas metodi. Vispirms koka rāmītī sasprauž parastas kencelejas preču veikalā nopērkamas saspraudītes. Agrāk es spraudu ik pa kādiem 5cm, bet secināju, ka pietiek arī ik pa 10cm. Maziem paraudziņiem var tuvāk. Audumu novieto pa vidu rāmim un vispirms iešuj vienas pretējās malas, tad otras. Šujot diegu aizķer aiz saspraudītēm. Šujot rāmī jau apšūtu šallīti vai lakatu, adatu duriet apšuvuma vietā, kur audums ir dubults vai trīskāršs, tad nebūs jābaidās, ka diegs varētu pārplēst zīdu pēc nostiepšanas. Iešūšanai ir tāda priekšrocība, ka viegli savilkt ciešāk, ja zīds pēc saslapināšanas paliek vaļīgāks. Atliek tikai pavilkt ciešāk diedziņus un viss. Der jebkāds un jebkādas krāsas diegs - galvenais, lai neplēš zīdu un pats netrūkst uz pusēm. Diegs ir labāks par lentītēm, jo ir smalks un iestiepj ļoti vienmērīgi. Atliek tikai piešaut roku. Kad darbiņš būs gatavs, saspraudītes atstājiet rāmī, noderēs nākamajam darbiņam. Nekad nespraudiet ar saspraudītēm pašu audumu pie rāmja!

Vai zīdu pirms iestiepšanas rāmī vajag izgludināt?

Jā, zīdu var gludināt pirms gleznošanas un tā pat ir labāk, jo burzījuma vietas pēc iestiepšanas rāmī tik vigli nemaz neizlīdzinās un gleznojot var veidoties burzījuma efekts.

Kā audumu apstrādāt pirms apgleznošanas?

Esmu secinājusi, ka ne vienmēr audums ir jāapstrādā. Ja ir aizdomas, ka tur varētu būt kaut kas, kas varētu vēlāk veidot plankumus, tad gan labāk izmazgāt ar jebkādām ziepēm vai šampūnu - var arī ar matu šampūnu. Pirms gleznošanas nevajag likt ūdenim klāt etiķi, jo tad var sanākt pleķains dēļ tā, ka krāsa ātrāk ķersies klāt. Audumu izgludina un viss.

Vai audumu vajag apšūt pirms vai pēc apgleznošanas?

Var darīt gan tā, gan tā. Apšūtu zīdu ir vieglāk iestiept rāmī un apšūtā maliņa smuki iekrāsosies vajadzīgā tonī. Taču, ja tā ir pabieza, tad var arī pilnībā neiekrāsoties vai arī krāsa var pārplūst pāri novilktajau kontūrai, ja tā beidzas uz šuvuma vietas. Neapšūtam zīdam šāda problēma nebūs, taču iestiepšana būs sarežģītāka un traucēs sīkie sānu diedziņi.

Kā pareizi apšūt maliņas?

Zīdam piestāv maliņu apstrādāšana tikai un vienīgi ar roku. Maliņu sarullē tādā kā nelielā rullīti un aizķer ar diedziņu, tā lai ārpusē dūriens ir gandrīz nemanāms. Šujmašīna dod tādu kā fabrikas efektu un samazina vērtību. Man pašai ļoti nepatīk apšūt ar roku, jo tas ir ļoti lēni, bet, diemžēl, nav izvēles. Alternatīva ir mākslinieku veikalos nopērkamas un jau apšūtas šallītes vai lakati. Diegam zīda apšūšanai vajadzētu būt no dabīgā zīda.

Kādi krāsu toņi man iesākumā jānopērk?

Ar pamattoņiem (dzeltens, zils, sarkans) vien nepietiks, jo no tiem, diemžēl, nevar sajaukt visus nepieciešamos toņus, kā tas ir ar eļļas krāsām akvarelli vai guašu, bet ar laiku Jūs sapratīsiet, kuri toņi Jums ir visnepieciešamākie. Es Jums ieteiktu iesākumā nopirkt krāsas no savas mīļākās krāsu gammas. Man visvairāk patīk un izlietojas tumši zils, tirkīza zils, vēsi sarkans, bordo. Kontūras arī vajag pirkt tādos toņos, kas visvairāk pašai patīk un saskan ar Jūsu iecienītajiem toņiem.

Kur var iegādāties krāsas zīda apgleznošanai?

Zīda apgleznošanai ir jāpērk speciālas krāsas, kuras var iegādāties mākslinieku piederumu veikaliņos. Es iesaku visas gan Francijā, gan Vācijā ražotās krāsas zīdam. Noteikti neiesaku Krievijā ražotās - viņas ir nenoturīgas. Marabu ir ļoti labas krāsas un es pati ar viņām strādāju un iesaku citiem, īpaši iesācējiem. Ja pareizi pēc gleznošanas viņas apstrādā, tad viņas ir 100% noturīgas, taču ar gludināšanu vien nepietiks, kā rakstīts krāsu pamācībā.

Vai iesācējs var gleznot ar tā saucamajā profesionālajām krāsām?

Iesācējam nekādā gadījumā neiesaku gleznot ar profesionālajām zīda apgleznošanas krāsām. Viņas ir paredzētas apstrādāt pēc gleznošanas tvaikā un tur var sākties problēma, jo lai cik tehniski pareizi visu darītu, kaut kas var saķēpāties. Arī tvaicēšanai būs nepieciešams speciāls katliņš, kur zīds tiek ievietots tā, lai nesaskartos pats ar sevi, jo, ja tas netiks ievērots, saskarsmes vietas sasmērēsies.

Krāsu pirms lietošanas jāsaskalo?

Pirms gleznošanas pudelīti ar krāsu sakratiet, lai krāsa, ja tā ir noslāņojusies, vienmērīgi sajaucas.

Vai glezno ar divām otām?  Viena krāsai, otra ūdenim?

Katrai krāsai vajadzētu savu otiņu un arī ūdenim savu. Mazajiem laukumiem vajadzēs smalkas otiņas, lielajiem lielas. Vēlams, lai tās būtu vāveru otiņas.

Cik daudz etiķis jālej klāt skalojamam ūdenim pēc zīda apgleznošanas?

Es viņu lietoju pēc acumēra. Etiķi var lietot divējādi. Viens variants, ko es pēdējā laikā izmantoju ir tāds: smidzināmā pudelē sajauc etiķi ar ūdeni - uz pudeli 3-4 ēdamkarotes. Kad gleznošana pabeigta, viss kārtīgi nožuvis, tad visu gleznojumu nosmidzina ar etiķūdeni, kamēr vēl zīds atrodas rāmī. Kad nožūst, tad var ņemt ārā, gludināt un tvaicēt. Otrs variants ir tāds, ka pēc tvaicēšanas zīdu izskalo etiķūdenī - uz nelielu bļodiņu pāris ēdamkarotes.

Kā pareizi nofiksēt krāsas pēc apgleznošanas, lai tās nemazgātos nost?

Pēc apgleznošanas zīdu kārtīgi izgludina un liek tvaicējamā katlā - var izmatot parastu dārzeņu tvaicējamo katliņu - tādu, kam pa vidu sietiņš. Tvaicējamā katlā var likt gan smuki sarullētu zīdu, gan vienkārši brīvi saņurcītu, bet tas attiecas uz to gadījumu, kad zīds ir gleznots ar tām krāsām, ko paredzēts fiksēt ar gludekli, nevis profesionālajām tvaicējamām krāsām (tvaicējamās apstrādā pavisam savādāk !!!). Tvaicē aptuveni 30-60 minūtes - vairāk nav nepieciešams. Tvaicējot nav jābaidās, ka ūdens kondensāts pilēs uz zīda. Man pēc tvaicēšanas šalles vienmēr ir pilnīgi slapjas, bet krāsas kā tiko pēc gleznošanas un bez bojājumiem. Pēc tvaicēšanas zīdu var izskalot vieglā etiķūdenī un izgludināt.

Vai varu tvaicēšanai izmantot savu sakņu sautējamo katlu? Ražotājs "Severin" //Vācija//.  Varbūt apgleznojumu likt katla otrajā stāvā? Kāpēc? Jo tvaika pilieni intensīvāk tecēs virsū salocītajam apgleznojumam, bet otrais stāvs būtu drošāks. Kā domājiet Jūs?

Šāds katliņš pilnīgi noteikti derēs zīda tvaicēšanai, bet tikai tad, ja gleznots nav ar profesionālajām tvaicējamām krāsām, bet, piemēram, ar Marabu vai Deka Silk, kas paredzētas fiksēt ar gludekli. Kā jau iepriekš rakstīju, kondensāta pilieni pilieni neko ļaunu šādām krāsām nenodarīs.

Ko nozīmē - ļaut krāsai brīvi plūst?

Brīvi plūst nozīmē to, ka Jūs nedaudz uzklājat uz auduma krāsu, īpaši neraizējoties par neaizkrāsotām vietām, jo krāsa pati tur aizplūdīs. Kad pamēģināsiet, tad sapratīsiet, par ko es runāju. Mitrums pa audumu pārvietojas ļoti ātri, ne tā kā pa papīru. Rāmi speciāli grozīt nevajag, lai to veicinātu.

Kādā pozīcijā ir jāatrodas rāmim gleznojot?

Rāmim gleznojot ir jābūt novietotam horizontāli kā galdam, lai krāsas var vienmērīgi plūst uz visām pusēm un nejauši nesatek visas uz leju. Rāmi var novietot uz diviem vienādiem ķeblīšiem.

Otas pēc gleznošanas jāizmazgā?

Jā, otas un arī kontūras uzgalītis pēc gleznošanas jāizmazgā ar ziepēm vai tīru ūdeni un jāizžāvē, lai nezaudētu formu.

Cik ilgi žūst gleznojums?

Gleznojums ir nožuvis tad, kad viņš uz tausti ir pilnīgi sauss - tas var būt no pus stundas līdz stundai - atkarībā no istabas temperatūras. Kontūra var žūt ilgāk un pirms ķeras pie krāsām, jāpārliecinās vai kontūra ir kārtīgi nožuvusi.

Pēc tvaicēšanas zīdu gludina sausu vai slapju?

Zīdu gludina viegli mitru ar otro jeb zīdam paredzēto gludināšanas režīmu no kreisās puses.

Kādas otiņas vajag zīda apgleznošanai?

Vajag dažādu izmēru dabīgās otiņas. Vienu vai divas lielas un vairākas mazas. Vislabāk der vāveru otiņas. Vāveres ota labāk uzņem un atdod krāsu, kā arī otiņai pēc samitrināšanas veidojas smails galiņš, kas palīdz labāk piekļūt šaurākiem laukumiem.

Cik bieza ir jāvelk kotūra?

Kontūra jāvelk droši un nevajag mēģināt taupīt, jo, ja kaut kur būs slikti uzvilkta, plūdīs pāri krāsa. Es iesaku izmantot Marabu ražoto kontūru vai paštaisītu. Ar laiku jūs iemanīsieties, cik biezai ir jābūt kontūrai. Kontūrai vajadzētu ļaut kārtīgi nožūt pirms ķerties pie gleznošanas ar krāsām - vismaz 2-3 stundas.

Kā pareizi pārnest zīmējumu uz zīda?

Tā kā man ir piešauta roka, tad es zīmēju no galvas, bez skicēm. Bet pārnešana nav sarežģīta. Rāmi noliek uz grīdas, bet zīmējumu paliek apakšā, bet tā lai audums nesaskarās ar papīru. Pārzīmē turpat uz grīdas un pa taisno ar Marabu kontūru, nevis zīmuli. Ir speciāls zīmulis zīda apgleznošanai - to gan var izmantot, ja ir vajadzība. Neaizmirstiet kontūrai nopirkt metāla uzgalīšus - 3mm un 5mm.

Zīds pēc gleznošanas ir palicis ciets un stīvs? Ko man darīt?

Laukumi pēc gleznošanas tiešām paliek stīvāki un no tā nevar izvairīties. Bet, pēc apgleznošanas, tvaicēšanas un izgludināšanas, audumu var droši ņemt un diezgan intensīvi paberzēt rokās - tādējādi atdalās nost tās cietās daļiņas - krāsas fiksējošie pārpalikumi, un audums atkal paliek mīksts. Arī vienkārši valkājot šallītes paliek atkal mīkstas. Krāsa vai audums tādējādi netiek traumēti. Gleznojot vienu laikumu nav ieteicams pārkrāsot vairāk par 3 reizēm. Vislabāk, ja iemanās jau ar pirmo reizi dabūt vajadzīgo intensitāti, tad audums pēc gleznošanas nav tik stīvs.

Kā pagatavot kontūru pašam mājas apstākļos?

Noteiktās proporcijās ir jāsajauc gumijas līme ar attīrīto benzīnu (ja var pieciest smaku, der arī parastais, ko lej mašīnās) un nedaudz parafīnu Tādējādi var izveidot tieši tādas konsistences kontūru, kāda ir nepieciešama un galvenais – tā ir svaiga. Jaukšanas proporcijas ir aptuveni 1:1 (benzīns ar gumijas līmi). Ja kontūra ir pārāk bieza, to vēl atjauc ar benzīnu, ja pārāk šķidra un plūstoša, tai pievieno gumijas līmi. Sastāvs labāk sajauksies, ja to sildīs ūdenspeldē, nenovedot līdz vārīšanās temperatūrai. Taču vienmēr ievērojiet ugunsdrošības noteikumus, jo sastāvs ir viegli uzliesmojošs! Sildot sastāvu, tam pievieno sasmalcinātu parafīnu (aptuveni vienu desmito daļu no sastāva daudzuma) - tas novērsīs kontūras lipšanu pēc nožūšanas. Pievienojot sastāvam krāsas pigmentu, Jūs iegūsiet sev vēlamo kontūras toni, bet varat to arī atstāt caurspīdīgu. Kā krāsas pigmentu var izmantot attaukotu eļļas krāsu vai biezās tekstilkrāsas (šeit nederēs visas veikalos nopērkamās, tāpēc vispirms pamēģiniet to iejaukt nelielā sastāva daudzumā). Paša taisīto kontūru iepilda plastmasas pudelītē, kam ir uzskrūvējams smalks galiņš (ar aptuveni 0.5mm lielu atvērumu). Sastāvu vēlams izmantot ne ātrāk kā pēc diennakts. Ņemiet vērā, ka benzīns arī no aizskrūvētas pudelītes diezgan ātri iztvaiko. Ja tā ir noticis, piejauciet benzīnu no jauna klāt.